Traumatiskas kontraktūras rodas locītavas traumas rezultātā. Bojātā locītava cenšas "ierobežot" kustības ar tūskas palīdzību. Ja locītavas bojājums nav smags, tūska drīzāk ir draugs nevis ienaidnieks, jo palīdz locītavai "attapties no traumas". Smaga bojājuma gadījumā locītavu kontraktūras ir saistītas ar bojātu locītavas saišu mehānismu vai arī locītavas skrimsli un līdz ar to, samazinātu slīdvirsmas laukumu. Skrimšļa bojājuma gadījumā ir izmainītas arī locītavu virsmu savstarpējās attiecības līdzīgi kā bojātā lodīšu gultnī. Organisms pats cenšas samazināt slimās locītavas kustību apjomu un locītava pietūkst, kas vēl papildus veicina kontraktūras veidošanos. Ar laiku audu tūsku nomaina rētaudi un pēc 6 mēnešiem kontraktūra kļūst pastāvīga. Ja traumas mehānisms to pieļauj, tad šajā laikā ir obligātā kustību izstrāde pēc rokas rehabilitologa izstrādātā plāna. Pēc apmēram 6 mēnešiem var mēģināt atbrīvot kontraktūru ar operācijas palīdzību. Daudzos gadījumos pacientam var palīdzēt uzlabot funkciju, bet atgūt stāvokli, kāds bija pirms traumas nebūs iespējams.